Piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944. - 1945. gadam
Piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944. - 1945. gadam
Laika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu kā vienīgo iespējamo nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Braucieni bija ļoti bīstami, jo bēgļus apdraudēja vācu patruļas gan krastā, gan jūrā, mīnas, padomju aviācija un karakuģi, kā arī vētras, jo pārcelšanās bieži notika atklātai jūrai nepiemērotos un pārslogotos kuterīšos un laivās bez pietiekamiem degvielas un pārtikas krājumiem, jūras kartēm un navigācijas instrumentiem. Izbraukšana no Latvijas notika slepenībā, parasti bez uzskaites. Zviedrijā bēgļus reģistrēja kopā ar igauņiem, kuri bija daudz vairāk, bet bērnus dažkārt vispār neuzskaitīja. Šo un citu iemeslu dēļ Latvijas bēgļu skaitu Zviedrijā var lēst tikai aptuveni - ap 5000 personu. Laikam ejot, jaunajās mītnes zemēs šie latvieši ne tikai apliecināja savu kultūras savdabību un savas izvēles politisko un sociālo nepieciešamību, bet arī gan saimnieciski, gan garīgi, gan sociāli veiksmīgi iekļāvās turienes sabiedrībā.Bēgļu laivu ceļamērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa - Gotlandes sala, un braucieni visbiežāk sākās Kurzemes rietumu krastā (no Jūrkalnes līdz Gotlandes salai gaisa līnijā ir 90 jūras jūdzes jeb aptuveni 170 kilometri). To, ka Jūrkalnes pagastā ir bijusi viena no lielākajām bēgļu koncentrācijas vietām, apliecina fakts, ka "Bambaļu" mājās 1944. gada 18. novembrī notika nelegāla Latvijas inteliģences pārstāvju sanāksme, veltīta Latvijas valsts nodibināšanas svētkiem. ("Bambaļu" mājas bija Latvijas Centrālās Padomes (LCP) organizēto braucienu centra mītne.)
Projekta autors tēlnieks Ģirts Burvis piemiņas zīmi realizējis kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru. Tajā pamanāmā plaisa ir šķiršanās dramatisma, pārvaramo grūtību un sāpju simbols mūsu tautas daļai svešumā.
